DŽOZEFS MORGANS intervijā Collider izklāsta savas domas par to, kā Klauss interpretē Salvatoru brāļus un Katerīnu, stāsta, ko viņš vēlētos Klausam 3. sezonā un par filmēšanos kopā ar lieliskajiem "The Vampire Diaries" aktieriem. Intervijā Morgans mazliet pastāsta arī par darbu Tarsema Singa filmā "Immortals" kopā ar Mikiju Rūrku, kā arī padalās ar domām par to, kāda žanra kino vēl viņš gribētu filmēties.
Lasiet tālāk Collider interviju ar aktieri!
Kā tas notika, ka tu iesaistījies "The Vampire Diaries"? Vai tu speciāli meklēji darbu Amerikas televīzijā? Jā, es tā darīju. Es biju bijis Losandželosā apmēram divus gadus. Savā pirmajā gadā šeit es koncentrējos uz filmām un nejaušām viesaktiera lomām kaut kur. Es filmējos pāris filmās, bet es tiešām sāku just pirmā gada beigās, ka es vēlos ņemt dalību Amerikas televīzijā, sevišķi tādēļ, ka tev ir iespēja attīstīt personāžu ilgākā laika periodā un tev jāattīsta attiecības ar skatītājiem. Tev tiešām jāaug un jāttīstās kā personāžam, un tas bija kaut kas valdzinošs man - iespējamā ilgdzīvošana, atveidojot šādu lomu. Tā kā, kad radās iespēja uz šo lomu, tas nebija tikai tāpēc, ka tā bija Amerikas televīzijā, bet arī tāpēc, ka tā bija žanrā, kuram es esmu ļoti liels fans. Vampīri tagad ir žanrs. Tas bija ļoti aizraujoši daudzu iemeslu dēļ.
Kā bija, kad atklāji, cik liela loma seriālā ir šim varonim? Kad tu tiki pieņemts, atveidot šo personāžu, kas bija tā vērts, lai to veidotu visu sezonu, vai tev kā aktierim bija jautri vai vairāk nervus kutinoši piepildīt cerības [uz tevi]? Tas bija nervus kutinoši un biedējoši, protams. Es jutos tā, it kā šis man ir milzīgs paaugstinājums, ko paveikt, un, ja es darīšu to, ko es domāju, ka darīšu, tad tas būs brīnišķīgi un liels notikums, un tik aizraujoši. Bet bija arī iespēja nokrist tieši ar seju dubļos. Tu nevēlies, lai cilvēki saka: "Nu, tā bija vilšanās". Es to apzinājos, ne tad, kad pirmo reizi piedalījos lomas atlasē, bet tad, kad sāku pētīt lomu. Es paskatījos internetā, lai redzētu, vai Klauss bija "The Vampire Diaries" grāmatās, kuras es nebiju lasījis tobrīd, un es atradu milzums daudz lapas: "Kas atveidos Klausu?" un visas tās lietas. Un tad, skatoties otro sezonu, no 6. sērijas viņi sāka pieminēt viņu pāris reizes sērijā, tā kā lomas atveidošanā bija iesaistīta monolīta attīstība un spiediena elements.
Kādu tu redzi Klausu, kāda veida persona viņš ir? Kā tu domā, kas ir tas, kas padara viņu par vislielāko un visbīstamāko nelieti, kāds Mystic Falls jebkad bijis? Vispirms es redzu viņu kā sociopātu. Es tiecos domāt, ka Klausam nav robežas starp nepareizo un pareizo. Viņš dara, ko vēlas. Tas ir kaut kas baiss viņā. Viņš vienkārši piepilda savas vajadzības un vēlmes. Viņš ir visbaisākais personāžs, kas jebkad apciemojis Mystic Falls, jo, protams, ņemot vērā to, cik daudz esam līdz šim redzējuši, nav brīža, kad jūs domātu: "Ak, viņš galu galā nav tik slikts." Viņš pastāvīgi paaugstina likmes spēlē augstāk. Tieši tad, kad jūs domājat, ka viņš nevar būt vēl biedējošāks un sakat: "Okei, tai jābūt pēdējai briesmīgajai lietai, ko viņš izdara", viņš izdara ko sliktāku. Pārsteiguma elements un nejaušas izpriecas, ar ko viņš veic savu ceļu, padara viņu ļoti bīstamu.
Kā bija strādāt ar šo aktiersastāvu? Vai ir jautrāk ienīst vienam otru uz ekrāna, kad tev patiesībā patīk aktieri, ar ko strādā kopā? Vispirms jau ļaundara atveidošana, manuprāt, ir daudz jautrāka. Tu vari pateikt daudz vairāk. Bieži ir stoiska galvenā varoņa loma, kas ir drāmas telts miets. Man vienmēr ir bijusi neticama interese par ļaundariem, kurus ir daudz aizraujošāk atveidot. Vienmēr ir interesentāk, kad tu dari lietas kopā ar kādu, kas tev patīk, jo tu esi daudz vairāk atvērts [dažādu] lietu ierosināšanai. Tas ir arī aizraujoši. Tas ir tā, it kā sēdēt kopā ar biedriem un ķircināties vai kaitināt vienam otru, un aizvainot vienam otru rotaļīgā veidā, bet saglabājot tajā jautrību. Ja jūs strādājat kopā ar kādu, ar ko jums ir ciešas attiecības, un jums ir jāienīst viņu uz ekrāna, tad jūs iegūstat šo rotaļīgo izaicinājumu, kurā jūs mēģināt būt soli priekšā otram, un tas ir tiešām interesanti. Reizēm tas var kļūt kā tenisā. Jo stiprāk tu sit bumbiņu, jo stiprāk tā atlec atpakaļ. Tu tikai mēģini pastāvīgi izmanevrēt, un tas ir ļoti jautri.
Kā tu domā, ko Klauss domā par Salvatoru brāļiem? Vai viņš izjūt, ka viens no viņiem ir vairāk dadzis acī kā otrs? Iespējams. Deimons pēc viņa domām ir tukšs lielgabals. Šiem puišiem ir 160 gadu, un viņš ir dzīvojis iespējams 10 reizes ilgāk. Sliktākajā gadījumā viņi ir neērtība priekš viņa. Es nedomāju, ka viņš tiešām redz kādu no viņiem kā nopietnu draudu. Stefans (Pauls Veslijs) ir vairāk paredzams, jo viņš mīl Elenu (Nina Dobreva) veidā, kas ir godājams. Viņš var paredzēt, ko Stefans darīs un manipulēt ar to. Deimons ir mazliet sarežģītāks, jo viņš ir tik neprognozējams. Nešķiet, ka viņš vērtē savu dzīvību ļoti augstu, tāpēc viņš negaidīti ierodas un saka: "Es nogalināju tavu raganu, un tu vari nogalināt mani, ja vēlies" un vienkārši skatās, kas notiks. Tas iespējams ir lielāks traucēklis Klausam, un bez tam arī mazliet vairāk ietekmē [viņu]. Viņš tiešām nopūlas, un Klauss ir tā apburts. Es domāju, tāpēc ir sava veida valdzinājums arī ar Katerīnu. Ko tu gribētu redzēt, lai Klauss dara vai pēta trešajā sezonā? Man patiktu doties pagātnē un noskaidrot, kā Klauss radās. Tas būtu tiešām interesanti. Es uzskatu, ka mums galu galā jādodas turp un jānoskaidro, kā Pirmatnējie kļuva par vampīriem un kā Klausam tika izlikts lāsts, padarot viņa vilkača pusi dusošu. Tas ir tas, ko man patiktu izpētīt. Īlaja stāstīja, kā, kad mans audžutēvs atklāja, ka viņu mātei bijusi dēka, viņš noslepkavojis manu vilkaču tēvu un visu viņa ģimeni, izraisot karu starp sugām. Es domāju, būtu tiešām interesanti izpētīt to un izpētīt Klausa reakciju uz to, un gaistošās attiecības starp viņu un viņa audžutēvu. Man patiktu doties atpakaļ un redzēt viņus kā ģimeni kopā, kad tas viss sākās.
Atveidojot vampīru, vai tu vienmēr esi koncentrējies uz personāža cilvēcīgo pusi, lai saglabātu viņu vairāk saprotamu skatītājiem un sev? Vai pagātnes atskati arī palīdz informēt portretēšanā? Pagātnes atskati neticami palīdz. Man. Viņi deva viņa pagātnes stāstu pirms es ierados Mystic Falls, tāpēc man bija ne tikai jāiemācās kaut kas no vēstures, bet patiesībā jāizdzīvo tā. Tas bija tiešām noderīgi man. Un jā, tas ir cilvēciskais aspekts, ko tu atveido, noteikti. Tu nekad nevēlies atveidot pārāk vampīristiski vai vispārēji ļauni, tāpēc tu meklē emocijas vai personāža iezīmes, ar ko tu vari saistīties. Seriāla direktori un producenti vienmēr mudina mūs būt tik dabiskiem un patiesiem, cik iespējams, un atveidot reāli to, ko daram. Tas bija Klausa pamatošanas ar faktiem veids un viņa padarīšana par vairāk trīsdimensionālu.
Kāda bija pieredze, strādājot pie "Immortals" un ko tu attēlo šajā filmā? Es biju pamatīgā sajūsmā, strādājot pie "Immortals". Mans personāžs ļoti atšķiras no Klausa. Klauss ir barības ķēdes augšgalā MYstic Falls. Viņš ir persona ar augstāko statusu. Un mans personāžs "Immortals" ir persona ar zemāko statusu. Es atveidoju Lisanderu, kas kļūst par savas rases nodevēju. Es pametu savus ļaudis un dodos pievienoties karalim Hiperionam, ko atveido Mikijs Rūrks, kas komplektē šo Dieva karotāju armiju. Es dodos turp, bet izrādās, ka viss, ko es vēlējos, nav tā, kā es gribēju, lai ir, un es atrodos iesprostots ar viņu un tomēr nekur netiekot viņa pasaulē. Pret mani izturas tik slikti, jo es esmu nodevējs, kas nodeva pats savus ļaudis, un viņš nedomā, ka es būtu viņa uzticības vērts. Tāpēc es beidzu ar sliktāko abās pasaulēs, gandrīz kā suns, kas ir vilkts pa zemi, izsmiets un sists un kuru neviens neciena. Tā bija vienkārši pilnīgi cita pieredze.
Kā bija strādāt ar Mikiju Rūrku? Man patika strādāt ar Mikiju Rūrku. Viņš ir brīnišķīgi traks. Viņš ir tik piesātināts kā aktieris. Viņš ir vienkārši fantastisks. Viņš ir tāds, kas pamet beisbola bumbu tev. Tu nekad nezini, kā būs ar viņu filmēšanās laukumā, bet tas bija tik aizraujoši būt šādā vietā, kur es varēju vienkārši darīt visu, ko vēlos, jo viņš darīja, atveidojuma izteiksmē. Es esmu tik satraukts, redzot šo filmu. Tarsems Sings ir tik fantastisks režisors.
Vai ir kāda veida lomas vai žanri, ko tu vēlētos izpētīt, bet pagaidām nav bijusi iespēja? Man patīk "The Walking Dead". Es esmu pamatīgs šī seriāla fans. Man patika Zaka Snaidera "Dawn of the Dead" un "28 Days Later", un "28 Weeks Later". Es labprāt piedalītos filmā, kas parāda sabiedrības norietu un mazu izdzīvotāju grupu pasaulē, kas ir sagruvusi. Tas ir kaut kas, ko es vēlētos izmēģināt.